Sveiki visapkārt.
Ilgi neesmu te neko iepirdis, bet viss ir tādā putrā, ka man tikai atliek besīties.Tātad par manām gaitām..
Pēdējais laiks paiet lielā bezpriģelā.Kas notiek apkārt?Nekas, tāpēc atkal ierastā rutīna.Daudz spēlēju ģitāru, jo uz laiciņu dabūju foršāku bombi par savējo.Biju arī paslimojis kādu laiciņu un vēl aizvien nejūtos zirgā.
Skaistais rudens ir pārtapis par nepatīkamu mežu, kur aiz katra stūra rēgojas pideri, nu visādi rūķi un pūķi ar pretīgiem viepļiem, un debīlu laikapstākli.Nu varbūt varat iedomāties, tādas lietas ir redzētas šizīgās filmās un multenēs.BET, katrā šādā sūdā ir kaut kas skaists un foršs, tāpēc es to gaidu.Gaidu..
Un ko vēl es gaidu?Nezinu, bet tāda gaidīšanas sajūta man ir jau dahuja ilgi.
Katra diena kā kopā būšana un šķiršanās vienlaicīgi.Diezgan pretīgi, debīli un mima, bet aiziet ir grūti.
Pašlaik man skan Comfortably Numb dzīvais no Pulse koncerta..un es nezinu, kur es biju agrāk, ka neklausījos šo brīnumu ar nosaukumu Pink Floyd..Pašlaik nespēju pārslēgt pat.Paklausoties šo mūziku, gribēdams vai ne, izmainās mazliet[tas būtu tā maigi teikts] skatiens uz pasauli.PF mani visu laiku iedzen tādā kā telpā, kas sastāv tikai no logiem, kur paveras pasaule un tās hujovums.Bet ir jau arī labas lietas.Un tu tik skaties un skaties..Tas ir kaut kas brīnišķīgs, neatkārtojams, saprotams un nesaprotams, sāpīgs, traģisks..un vēl.
Atā.
