28. decembris.

Viss normāli. Ziemīši aizvadīti patīkami, laukos 5 dienas tā, ka atpakaļ negribējās doties. Uz baznīcu gan nebiju. Pat biju kaut cik iegājies atpakaļ normālā ikdienas ritmā, bet tad atbraucu uz Rīgu..

Sāk gribēties pa nopietno muzicēt. Tā vienmēr ir gribējies, bet tagad arī ir pārgājis mēģinājumu bezpriģēlis, gribās nopietnāk. Man ļoti svarīgi būtu atrast īstos cilvēkus ar kuriem taisīt mūziku, cilvēkus, kuri saprot, ko vēlos pateikt. Pagaidām ir pozitīvi, bet kaut kas nav. Other option - būt solomāksliniekam, bet tam vajag kaudzēm naudas..

It kā šovakar gribās rakstīt, it kā nē..lai paliek bezjēdzīga atzīmēšanās.

17. decembris - darbs, neirotisms, bezmiegs.

ZIVIS. Zivju dzīvēs pienācis laiks pārmaiņām un šī nedēļa būs kā radīta tām, citādi baigais gaļaks jums te pagaidām bija. Man nepatīk lasīt ikdienas horoskopus, bet dažreiz, izlasot tos vakarā (!), var mazliet nošokēties, cik tie ir precīzi!
Tiešām, gaļaks ir bijis diezgan nopietns pēdējā laikā, ja to attiecina uz parasto vidējo iedzīvotāju. Tātad jā, darbs. Vakar ar draugu bijām uz haltūru. Latvijas haltūru sistēmā valda haoss. Okeij, vismaz tajā, kur mēs bijām - 5 načaļņiki, viens otram načaļņiki, es arī uz pustundu paspēju kļūt par načaļņiku. Kas maksā: Aij tam Volodja platit u nas ģengi. Volodja: Ja? Da kakoij ja bļat, eto Miha. Miha: Volodja. Papaijs vispār neko nešarī un turpina smirdēt pēc peregara. Uz jautājumu, vai viņiem maz maksā algas Papaijs atbild, ka mājās tāpat nav ko darīt. Beigu beigās pa labirintiem tikām līdz tam, kurš maksā (nācās visai brigādei jautāt, katrs teica savādāk), bet tam laikam ļoti nepatīk par tādām lietām runāt un atbild: nostrādāsiet nedēļu, dabūsiet pusi, un nākamo nedēļu, tad otru pusi. Tā jau neies krastā. Nu ok, cerams, ka viss būs ok, bet attieksme, drošības noteikumi - nu par tādām lietām var vispār nerunāt. Nu neko.. smags darbs, bet vismaz norēkties varēja. Bet es nēesmu pret tāda tipa darbiem. Ja darba gaitā valda kāda loģika un ir normāli keksi, mierīgi.

Bet kas notiek. Iepriekšējo nakti gulējis esmu 2 stundas. Šodien atnācu pārguris un ritīgi izbadējies, tā, ka rokas tirpa, mājās. Nu neko, jāiet gulēt. Aizeju gulētap pus12, pamostos 4 naktī un viss. Vairs nevaru iemigt. Kapēc nevaru iemigt? Esmu ievērojis, ka man ir kaut kur jāiet, kaut kas jādara, it īpaši agri no rīta, tas ir kā likums - es nebūšu izgulējies. Kaut vai pārguris..Pamosties nakts vidū ar kaut kādu neizskaidrojamu trauksmainību iekšā. Mēģini aizmigt, jo ļoti nāk miegs, bet nevari, domas ārdas (ĀRDĀS, UZMĀCĀS) pa galvu. Nevis tādas foršas domas, bet fakin depresīvas, bļaģ, madness domas.. Miegs nāk, atkal jau pēc stundas jābrauc, bet man ritīgi sāk rubīt ārā.

Tāpēc arī iepazinu šo dziesmu. Paldies Ian, šī rindiņa ir kā punkts uz I - ''Who is right, who can tell, and who gives a damn right now?''

16. decembris - bezmiegs strike again.

Nu ko, sēžu. Ir 5.30 no rīta, eyes wide open. Viss jau būtu forši, izņemot to, ka pēc pusotras stundas jākratās uz haltūru un man sāk nākt miegs.
Pēdējā laika notikumi tīri forši. Skolas balle Radisonā - viss bija smuki, satiku sen neredzētas paziņas. Redzēju arī smieklīgas sejas, vispār tur gāja diezgan smieklīgi. Ja šmiga būtu maksājusi lētāk, tad būtu vērts uzturēties tur ilgāk, bet nu.. Vecrīga bija lētāka un ne pa velti. Kārtējo reizi izdejoju visas malas kratoties pa Spacedog grīdu. Satiku ilgi neredzētos. Baigi jauki un tā.. Trešdien pēc lekcijām aizlaidām uz Ūsās pa aliņam - to vakaru es nemaz arī negribu atcerēties. Alkohols pēdējā laikā ņem virsoku arvien biežāk, tas nav labi, bet ko darīt, ja tas tik ļoti paņem savās rokās un uz visu kļūst pilnīgi vienalga un viss liekas tik forši? Kaut kā neko pat negribas nožēlot un depresijas vietā vairāk jūtos pozitīvi..
Mēģis ilgi nav noticis, bet es turpinu rakstīt un domāt, pilnīgi gribētos solo albumu izdot, jo tikai es to mūziku saprotu.
Nesen lekcijā par radošuma tēmu uzzināju pāris interesantas lietas. Savulaik, sireālistiem bija interesants paņēmiens, kā tapa viņu darbi - pusaizmigušā stadijā. Man to bija interesanti uzzināt, jo pats ļoti daudz neguļot šad tad nonāku tādā apziņas stāvoklī un vienmēr tad spēlēju mūziku. Interesanti arī ir tas, kad pierakstu un spēlēju to kad pamostos, man liekas diezgan nederīgs materiāls. Ķipa, kas notiek Vegasā, paliek Vegasā? Nā.. tāpat lielākā daļa manu dziesmu radušās naktīs, tas ir radošākais diennakts laiks man. Katrā gadījumā nevar to lietu mest malā.
Tajā pašā lekcijā tika uzdots uzrakstīt dzejoli izmantojot dotus vārdus, mazliet pieliekot savējos, 7 minūtēs, jutos baigi ierobežots, nevis ar laiku, bet ar vārdu izvēli, nav mans stils, bet tāpat pārvērtu to pa savam. Izskanēja daudzi interesanti dzejoļi, bet pierakstīju tikai savu, lūk:

Atkal jūtu asu sāpi
Savas sirds rajonā
Tavs īstais vārds bij' lapsene
Lai vairāk neteiktu nekā.

Šoruden vēl ir vasara
Un nesteidz nekur tā
Tomēr gaidu ziemu, jo
Lapsenes dzeļ tikai vasarā.

Šī ik pa laikam baigi patīk, šodien ir tā diena..

9. dembris - bezpriģēlis.

Kārtējā nakts, neguļu. Viss kājām gaisā..
Mēģis 5dien nebija, varēju uz laukiem braukt, brīvdienas pilnīga miskaste. Patīkami tas, ka viss beidzot apkārt ir balts, sniegs. Bet pat to neizbaudīju, jo pamostos tad, kad sāk satumst. It kā varētu doties ārā, bet tāpat tur nebūtu daudz ko darīt.. Dienas pavadu bezpriģelā, vajag atrast darbu ātrāk. Sāku jūgties.
Vismaz jauki, ka esmu beidzot dabūjis efektu pedāli, lēnām sāku apgūt ko jaunu. Ā, man laikam jubileja arī bija - 1 gadiņš Latvijā.
Vispār šodien jūtos sapisies un pretīgs. Bet karstvīns gan ir forša manta.

6. decembris - viss ir forši.

Viss notiek forši. Laikam tiešām alkohols veicina pozitīvas šūnas cilvēkā.

Pāris dienas atpakaļ bija mēģinājums ar grupu, akustiskais. Ne santīma par studiju, jo lēnā garā ievācamies savā telpā. Vismaz kaut kas uz to pusi. Un ne velti piebilde, ka ne santīma - tas bija labākais mēģis pagaidām. Beidzot gaismā arī nāca pāris manas lirikas. Un tā sajūta, ka cilvēki novērtē, ka liekas, ka jā, varētu arī ierakstīt...uhhh, man tas tik ļoti daudz nozīmē. Dzinējspēks. Jāgaida piektdiena. Tas ir šodien.

Pēcāk gara pastaiga no VEF uz ciemu. Aliņš energy drink vietā. Lieki piebilst, ka pirmstam no Vecrīgas aizgāju uz VEF. Pēcāk arī piebeidzu sevi. Tāpēc arī pamodos 6 vakarā :) 

Skolā iesācies garlaicīgais periods. Garlaicīgas lekcijas 5 nedēļas no vietas. Šodien forši kuģīšus uzrāvām ar biedri. Savācu ielūgumu uz skolas Ziemīšu balli, ta jau redzēs, aiziešu vai nē, bet drīzāk, kā tur ies.

Pēdējā laikā daudz filmas un bohēmisks dzīvesveids. Man jau patīk..

3. decembris - Searching for Sugar Man.

http://www.imdb.com/title/tt2125608/?ref_=nv_sr_2

Two South Africans set out to discover what happened to their unlikely musical hero, the mysterious 1970s rock 'n' roller, Rodriguez.

Searching for Sugar Man.

Ja kāds vēl nav iepazinies ar Rodriguez, tad noteikti to izdariet! Mūziķis, kuru savulaik nenovērtēja neviens, bet, iespējams, ir labāks par pašu Dilanu. Augstāk minētais links ir uz filmu par to, kā atrada viņu un viņa dzīvi. Tikko noskatījos un neatstāj vienaldzīgu, pat asariņa notecēja. Šada tipa filmas liek vēl vairāk ticiet brīnumiem, kas skar cilvēci. Jebkas Tevi var gaidīt aiz stūra. Ar viņa mūziku iepazinos pirms kāda laiciņa un man ļoti patīk, jo tā ir patiesa. 

Šī mana mīļākā no viņa gabaliem.

I saw my reflection in my fathers final tears..

Precīzs komentārs:

Sixto is what Dylan could have been. That's right he's better than Bob. Better writer, better vocalist by tenfold. Unlike The Jester this guy never sold out and walked the talk until the bitter end. 
I've always believed the world's best talent goes unrecognized most of the time but the story of Sixto Rodriguez puts that theory into the "true" category once and for all and I will never doubt it again.

Thanks for your time and you can thank me for mine. :) 

1. decembris - 1. Advente.

Čau kakau.
Ilgi nav te rakstīts nekas, bet ik pa laikam iezagās ideja atsākt un vienkārši gribās kaut ko parakstīt.

Vakardienas drūmo, auksto un garlaicīgo dienu nomainīja ideja par jaunu dziesmu un izveidoju uzmetumu. Liekas, ka būs arī jāieraksta tā pa nopietno. Pēc tam, kā jau vienmēr, gandarījuma enerģija. Vajag kaut ko darīt un kā reiz Andriem vārda diena. Tā nu nokļuvu pie šamējiem. Ja šodien ir vētrains laikapstāklis ārā pa logu, tad vakar tik pat vētrains bija mans noskaņojums, kad kratījos uz Spacedog dancefloora. Centrā ilgi nebija būts un pa retam nav nemaz tik briesmīgi. Visā ir jābūt mēram, ko grūti būtu ieskaidrot sev, kuram āķi lūpā ir nomainījis enkurs. Apstāties grūti. Kā arī vakar iepriecināja pirmais sniegs.
Katrā ziņā, pēdējā laikā notiek foršas lietas. Jauna skola, jauni draugi un paziņas. Notiek arī grupa. Spēlējam, veidojamies.. Notiek tas, ka ir kur likt kreativitāti un jo vairāk to daru, jo vairāk man patīk, kā arī atrodas tie, kas prot novērtēt. Tas ir patīkami. Tas ir dzinējspēks.


http://youtu.be/xCyoiQBERxc