28. deciic.

Hau, īsi par notikušo. Biju centrā pirms nedēļas, anormāli pārdzēros, otrā dienā uz karstām oglēm atkal pipelē.
Tālāk ziemīši. Ziemīšu diena pretīga - darbs, brauciens uz laukiem ar busu, kurā 5 smirdoši, pālī esoši čigānzeļļi piepisās visam busam (protams, Sabilē izkāpa ārā(autoosta ir pretīgākā vieta Rīgā)), pa ceļam, šķiet, ielas malā gulēja cilvēks (līķis), vai nu kaut kas, kas nenormāli atgādināja cilvēku. Beigās nonācu laukos. Paiet ziemīši n šit, rezumē - ģimene šķiet sašķelta un es tam visam pa vidu. Tas tā jau ilgi laikam. Uz darba pasākumu neaizgāju, bet nocēlu tur loterijā krutāko balvu (man visnotaļ nesvarīgi, bet sadzīvē noderēs) dušas klausuli. Katrā ziņā, kad ir normāls garīgais, tad tas viss ir pohuj, kad slikts - tad malt un malt. Tagad normāls. Visādā ziņā man ir paveicies ar daudz ko, kā citiem vispār nav bijis utt.

Svari ir pretīgākā no visām horoskopa zīmēm - kaitinoši, pārspīlēti pedantiski, vienmēr uzskata, ka viņiem ir taisnība (jā, jāāaaa, ar to pretīgo smaidu zem kura var nolasīt, ka pašiem iekšā vārās), mīl komandēt un kad pasaka kaut ko pretī, tad bļaģ, izliekas nevainīgi apvainojušies ērmi (mana rakstura īpatnība ir tāda, ka vienmēr jūtos vainīgs pie visa (diemžēl) un man tas viss it kā nāk atpakaļ un piš nervus. pamatīgi). Tikai pāris iemesli, kāpēc man ar svariem nav vispār pa ceļam. Žēl, ka mutere ir svari. :/

Runājot par horoskopiem.. bet varbūt arī tas nav par horoskopiem. Varbūt tikai par skaitļiem. Tātad, pēdējā laikā šausmīgi acīs visur krīt 19. februāris. Gads nav svarīgs, bet tieši šis datums... Hmmm.. its strange. Var palasīt, bet nekas (izņemot Solvitas dzimeni) uz kaut ko interesantu nenorāda http://lv.wikipedia.org/wiki/19._febru%C4%81ris. Tas ir laiks, kad mainās ūdensvīri uz zivīm. Šodien divas reizes par sevi lika manīt šis datums. Gaidu.

7. decembris - Its not a one day mission.

Ārsti konstatēja veģetatīvo distoniju. :D Vai, kāc jaunumzzz. Bet, ja godīgi, nebiju domājis, ka tas viss var tik tālu aiziet. Laikam beidzot patiešām jāmēģina izcīnīt uzvaru. Bet no otras puses - tas liekas tik pierasts un ierasts, un.. Nezinu. Nav man tā spēcīgā rakstura un tās spēcīgās gribas. Visu mūžu esmu plūdis pa vējam un paļāvies mirkļa vājumiem. Vēlējos vienkārši pateikt, ka visi nav vienādi un visiem tādiem nav jābūt - viss nav domāts visiem.

Anywayz, rezumē:
~ jāatsāk nodarboties ar sportu, iespējams, pastiprinātā režīmā - gribu atsākt skeitot, bet besī ziema un indori, bet vismaz labi, ka ir snovbords, Varētu mēģināt iet uz trenažieru zālēm, kuras man tik ļoti besī
~ vēlētos atmest smēķēšanu
~ censties nestresot par sūda sīkumiem un lietām, kuras es nekādīgi nevaru ietekmēt (tāpēc arī domāju par viņām tik daudz, man vienmēr paticis analizēt, detalizēt, varierēt un fantazēt, bļe)
~ jādzer vairāk ūdens (tāpat jau dzeru pietiekami, manuprāt)
~ jāmaina sabiedrība
~ varētu mēģināt iet uz jogu un pamēģināt meditāciju
~ jāievēro pareiza ēdienkarte
~ jāsāk sevi iemīlēt (apzinos un jāatzīst, ka ir par ko)
~ un mani iemīlēs citi

Un tagad mīnusi:
~ viss uzskaitītais kaut kā švaki līmējās kopā ar manu darba grafiku. Zinu, varu tur izlavierēt, bet vadība domās, ka nagļax esmu. Pofig, tā nav zelta bedre
~ besī, ka ir vārds BET (mans slinkums un atmaskas)
~ viss rezumē minētais ir stipri pret manu būtību, značit, jāmaina raksturs? Jāstiprina - būtu pareizas vārds.

Šodien jūtos tīri ok. Rīt uz darbu, protams, ka negribās. Sāk besīt feisbuks, varētu izdzēsties, bet... kaut kā negribās arī pazust pavisam, jo mūsdienu uzstādītie sociālie pamatprincipi darbojas par labu tiem, kas ir sociālajos portālos. A no otras puses - pohuj.

4.12. - nakc.

Nardwuar: And you had a coffee with them?

Krist: No, we smoked hash in the hotel room.

Nardwuar: Are drugs bad, Nirvana?

Krist: No no no, drugs are the key. Remember the burning bush in Moses? Hah-Hah! Everything else is just cruising.

Khe khēēē. Izrauts no telefonintervijas ar Kristu Novoselixxxu (Nirvanas basisc). Pilnīgi sagribējās uzsmēķēt zaļo, hašu pat vairāk :)) , ja būtu drošs, ka nebūs panikas lēkmju vai kaut kas vēl uz īso, tad offfic to izdarītu.
Pilna intervija te (un daudzas citas) - http://nirvananews.tumblr.com/VancouverMarchCanadaInterview

Šodien krāsaina diena. Pēdējā laikā man tādas ir ļoooti bieži. Tātad:
~ pamostos ap 12 ar modinātāju, jo esmu sajaucis dienu ar nakti, kā vienmēr to cenšos izdarīt, kad nav darba vai slimības lapas
~ braucu uz slimnīcu uz pēdējo analīzi. Sasprauda visādus vadus pie galvas, neatceros kā saucās pats process, kr4 kaut kas uz E burtu..
~ ļoti galva reiba un bija ļoti sliktas domas galvā, pēdējās dienas velk uz agresīvu depresiju
~ pārradies mājās, uzspēlēju  IKSkasti, ieradās mutere un mums bija kārtējais strīds, kura laikā tā uzvilkos, kā tas parasti notiek, ka likās, ka ka kaut ko izšķaidīšu. Protams, mamma nekad neesot ne pie kā vainīga un to beidzot arī viņai pateicu. Jā, māt - Tu man maitā nervus! Piedod. Man apnicies būt vienmēr par visu vainīgam.
~ tā rezultātā biju tā sareibis no sliktās enerģijas un nervu kamola, būtu izraudājies, bet nespēju, iestigu no emotion purvā. Ieriju trankvili.
~ izgāju pavazāties pa rajonu uz pāris cīgām. Palika labāk i no svaigā gaisa, i no tabletes (es negribu viņas rīt, bet nespēju vairs izturēt savu emocionālo/fizisko/garīgo stāvokli un viņas, diemžēl, palīdz)
~ tagad man ir diezgan labs garīgais, tāpēc viena no mīļākajām un jaukākajām Nirvanas dziesmiņām:

02.12. - saulains rīc.

Tikko ar senci pie pusdiengalda izlikām žulti par visu, kas apkārt notiek. Kā vienmēr, pēc tādām sarunām esmu uzvilcies. Besī, ka mani NEDZIRD. Klausās, bet - nekad NEDZIRD. Es taču tik daudz patiesības saku... un empātiju izdvešu ik uz stūra. Bet, bļaģ, nē. Tagad sarijos nomierinošas tabletes, galva griežās un gribu uztaisīt kādu epic songu art rock, psychedelic stilā, pohujs, bez bungām.

1.12. 2014 - fucked up.

Feels like we only go backwardzzzz.. every part of me says - go ahead.