Ārsti konstatēja veģetatīvo distoniju. :D Vai, kāc jaunumzzz. Bet, ja godīgi, nebiju domājis, ka tas viss var tik tālu aiziet. Laikam beidzot patiešām jāmēģina izcīnīt uzvaru. Bet no otras puses - tas liekas tik pierasts un ierasts, un.. Nezinu. Nav man tā spēcīgā rakstura un tās spēcīgās gribas. Visu mūžu esmu plūdis pa vējam un paļāvies mirkļa vājumiem. Vēlējos vienkārši pateikt, ka visi nav vienādi un visiem tādiem nav jābūt - viss nav domāts visiem.
Anywayz, rezumē:
~ jāatsāk nodarboties ar sportu, iespējams, pastiprinātā režīmā - gribu atsākt skeitot, bet besī ziema un indori, bet vismaz labi, ka ir snovbords, Varētu mēģināt iet uz trenažieru zālēm, kuras man tik ļoti besī
~ vēlētos atmest smēķēšanu
~ censties nestresot par sūda sīkumiem un lietām, kuras es nekādīgi nevaru ietekmēt (tāpēc arī domāju par viņām tik daudz, man vienmēr paticis analizēt, detalizēt, varierēt un fantazēt, bļe)
~ jādzer vairāk ūdens (tāpat jau dzeru pietiekami, manuprāt)
~ jāmaina sabiedrība
~ varētu mēģināt iet uz jogu un pamēģināt meditāciju
~ jāievēro pareiza ēdienkarte
~ jāsāk sevi iemīlēt (apzinos un jāatzīst, ka ir par ko)
~ un mani iemīlēs citi
Un tagad mīnusi:
~ viss uzskaitītais kaut kā švaki līmējās kopā ar manu darba grafiku. Zinu, varu tur izlavierēt, bet vadība domās, ka nagļax esmu. Pofig, tā nav zelta bedre
~ besī, ka ir vārds BET (mans slinkums un atmaskas)
~ viss rezumē minētais ir stipri pret manu būtību, značit, jāmaina raksturs? Jāstiprina - būtu pareizas vārds.
Šodien jūtos tīri ok. Rīt uz darbu, protams, ka negribās. Sāk besīt feisbuks, varētu izdzēsties, bet... kaut kā negribās arī pazust pavisam, jo mūsdienu uzstādītie sociālie pamatprincipi darbojas par labu tiem, kas ir sociālajos portālos. A no otras puses - pohuj.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru