Jā..tas turpinās.nezinu ko iesākt.galva sāp, domu nekādu, tikai par un ap, darīt neko man negribas, intereses nav itin ne par ko, gulēt man negribas, ēst arī ne, skolu apmeklēju ar vien retāk, kursa darbu hujzin vai vispār rakstīšu, ja nerakstīšu-mani izmetīs.jā, ar zivīm ir tā, ka var pazust zeme zem kājām pēc kaut kā notikuša.esmu visīstākā zivs.liekas, ka drīz sabrukšu.es nezinu ko darīt..raudāt, kliegt, ārdīties, pakārties?es vairs nevaru to visu noturēt un izturēt.bet es arī nevarētu to visu izstāstīt, jo izplūstu asarās un kuram vispār tas interesētu.telefons klusē kā vēl nekad, nenotiek nekas tāds, kas novērstu manu uzmanību un neliktu domāt par šo visu.ģitāru spēlēt man negribas, jo nav ne iedvesmas, ne kā.nav atspēriena, nav kūdītājspēka, nav nekā..nav enerģijas kaut ko sākt.liekas, ka ir depresija+nervu sabrukums.laikam jau smags gadījums, labs combo.jā, es esmu smags gadījums.es dzīvoju pagātnē un nedomāju par rītdienu, tāpēc, ka nespēju pat sakarīgi padomāt, BĻAD!!! :@ :(
katrā ziņā tādā dirsā es sen, ļoooooti sen, varbūt pat vispār nekad neesmu bijis..
Lai vieglas smiltis Mārtiņam Freimanim..ļoti žēl man viņa.tā vien liekas, ka pasaulē notiek tikai sliktas un skumjas lietas, negribu dzīvot tādā..jā, man ir ļoti skumji, visur saredzu tikai skumjo.
foršākās dziesmas no viņa..vsm man visvairāk patika.
Jūs turās, bet es vēl padomāšu...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru