man negribās neko rakstīt, jo nav par ko rakstīt un nezinu, kāpēc tagad rakstu.nē, man gribās rakstīt, pat ļoti, bet man gribās rakstīt par kaut ko, par kādu notikumu, kaut ko interesantu, nevis to, ka man katru dienu ir garlaicīgi.pie vainas laikam ir tas, ka patiešām vairs nekas neliekas interesants un reti kas atstāj iespaidu un atmiņas uz ilgāku laiku.labā roka saka, ka varētu tagad, kamēr kāja ir ģipsī, sastādīt vasarai kādu plānu pie kura pieturēties, nu tā, krāsainākai dzīvei, bet kreisā roka atkal saka, ka visas foršās lietas rodas spontāni uun es pats zinu kā man ir ar kaukādu plānošanu + vienmēr notiek visādas zaparas un vēl visādi taustāmi faktori, tak što viņai taisnība.
vispār domāju moš savu blogu tā mazliet izrotāt ar kādu bildi un tā, lai smukāk un varbūt arī kāda sajūta pārņem.
vienīgais interesantais, ko varu darīt, ir skatīties pa logu un lasīt draugos, kurš draugs tikko uzmeta saldējumu augstāk par Tevi. Vai Tu to tā atstāsi? .man it kā viss ir, bet kāpēc, sasodīts, es jūtos tik šitāds?
ja man paveiksies, tikšu praksē tur, kur pašlaik gribu.aj nepaveiksies, tad nezinu ko darīt.bet visādā ziņā izskatās, ka vasara man būs super mimā :]
ārā ir superīgs laiks ,bet man jāsēž mājās.es gribu tieši pavasari izbaudīt, bet tas nav nekāds kaifs ar kruķiem, kur mani jau zajebaļi un pateicoties draugam, kuram ne silts ne auksts, sapisti.
aj un vispār man viss pašlaik riebjas, nemelošu, ka gribas visu un visus sūtīt tālu dirst.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru