ko tur vairs par labo.atliek mazliet sapist mozgas, it īpaši vēl no PAREIZAJIEM cilvēkiem un ir kā ir.man ir diezgan garlaicīgi un drūmi.es sapratu, ka dzīve vienkārši māk sapist tevi/sevi/cilvēkus, visi šitie izgājieni un izdarības..nebrīnos, ka pēc cilvēki sāk heitot un ir rupji, pamazām pats par tādu pārvēršos.lai pasmaidītu, nevajag daudz, bet lai nogruzītos, vajag vēl mazāk.lai dzīvotu labāk, būs laikam jāliek wall of pohuj.
bet rīt būs cita diena, iešu skeitot, ja būs sauss un ja vēl kaut ko uzfilmēšu, kas man nodarbina prātu, tad vispār būs ideāla diena.
nobeigumā gribu visiem novēlēt iet dirst un neatgriezties. :]
pat kaķis saprot, kas notiek
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru