Vakar nenāca miegs un izgāju uz balkona pavērot apkārtni.Baigi daudz domas galvā šaudījās, ko varēju apdomāt, bet ieraudzīju suni, kurš blandījās apkārt galvu notriecis pie zemes un kaut ko meklēja ostīdams.Te pēkšņi iedomājos tā mazliet nereāli, ka viņš meklē dzīves jēgu.Vairākas reizes skraidīja turpu šurpu, nu ļoti meklēdams ''atbildes''.Bet tad kaķis nogāja viņam garām un suns uzreiz sāka interesēties par citām lietām.Uzreiz sāka dzīties kaķim pakaļ.
Ar šo tekstu es gribēju pateikt to, ka mēs visai bieži uzdodam sev jautājumus par sevis esamību, ko mēs šeit darām, uttttttt., meklējot dzīves jēgu.Bet tik bieži mūs kaut kas izsit no sliedēm.Tikai pēc suņa un kaķa vērošanas es pieķēru sevi pie tādas pašas domas.Biju domājis paelpot, cik nu svaigo, bet mazliet vēso gaisu, un sastādīt domugraudus pa vietām, bet mani izsita no sliedēm.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru